Kaspersky Lab eksperti arī konstatējuši valstis, kur visvairāk pieaudzis inficēšanās risks interneta

AMTSO Android antivīrusu testi AV-Comparatives AV-TEST bezmaksas CanSecWest Chrome OS datorvīruss Dennis Technology Labs FIDO Alliance Google cover design Google Glass ievainojamības Inbox.lv Intel Intel Security Jevgēņijs Kasperskis cover design John McAfee Kaspersky Anti-Virus 2014 Kaspersky Internet Security 2014 Kaspersky Internet Security for Android Kaspersky Internet Security Multi-Device Kaspersky Intertnet Security Kaspersky Lab Kaspersky cover design Virus Removal Tool Latvija lietu internets Mac McAfee Microsoft paroles paroļu pārvaldības programmas Pwnium surogātpasts Windows Windows XP Yahoo Zbot
Kā jau visu nozaru speciālisti, arī datoru drošībā strādājošie, gadam noslēdzoties, parasti atskatās uz aizejošā gada notikumiem un izsaka prognozes cover design nākošajam. Tāpēc gribu piedāvāt cover design dažus svarīgākos ciparus un tendences 2013. gadā Kaspersky Lab speciālistu skatījumā, kā arī dažus faktus attiecībā uz Latviju. Un tā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Kaspersky Lab apstrādāto kaitīgo objektu cover design daudzums ir palielinājies 1,5 reizes un sasniedzis 315 tūkstošus dienā. Visai iespaidīgs cipars! Bez mākoņtehnoloģijām un nopietnas cover design automatizācijas tādu lērumu nebūtu iespējams apstrādāt un, vēl jo vairāk, sekmīgi atvairīt.
2013. gadā Kaspersky Lab produkti katru dienu atvairīja vidēji vairāk nekā 4,5 miljonus uzbrukumu no interneta. Pret 41,6% datoru lietotāju visā pasaulē cover design gada laikā bija vērsts vismaz viens šāds uzbrukums. Lokālo apdraudējumu jomā pēdējos 12 mēnešos novērsti gandrīz 3 miljardi inficēšanas gadījumu, cover design Kaspersky cover design Lab risinājumi konstatējuši 1,8 miljonus potenciāli bīstamu programmu.
Galvenie draudi pasaules tīmeklim 2013. gadā nākuši no Krievijas un ASV 45% uzbrukumu cover design 2013. gadā veikti, izmantojot kaitīgus interneta resursus, kas atrodas šo valstu teritorijā. Jāpiezīmē, ka Latvija, kas agrāk regulāri parādījās globālajam internetam bīstamāko valstu topā, kopš 2011. gada vidus, pateicoties kibernoziedznieku grupējuma darbības apturēšanai, ir izkritusi no šāda veida topiem un arī šogad tur nav atrodama.
Kaspersky Lab eksperti arī konstatējuši valstis, kur visvairāk pieaudzis inficēšanās risks interneta pārlūkošanas laikā. Saraksta priekšgalā ir NVS valstis, ieskaitot Krieviju, kura ir 4. vietā, jo vairāk nekā puse (54,5%) Krievijas lietotāju pēdējos 12 mēnešos piedzīvojusi uzbrukumus no tīmekļa. Latvijai šis rādītājs ir ievērojami zemāks, tomēr atrodas vidēji apdraudēto valstu līmenī, starp 33% un 43%.
90,52% uzbrukumu, kas izmanto programmatūras ievainojamības, cover design 2013. gadā ir tikuši vērsti pret Java. Uzņēmuma Oracle produkta ievainojamības plaši tiek izmantotas tīmekļa uzbrukumos Java ievainojamību izmantojumi tagad ir iekļauti daudzos specializētajos kaitīgās programmatūras komplektos.
2013. gadā ne vien ir pieaudzis mobilo “kaitēkļu” skaits, bet tie arī kļuvuši sarežģītāki un bīstamāki. Tikai oktobrī vien tika konstatēti gandrīz 20 tūkstoši jaunu eksemplāru, un tā ir puse no visiem 2012. gadā atrastajiem cover design paraugiem. Aizejošajā gadā kopā atrasti 104 tūkstoši jaunu mobilo kaitīgo programmu cover design modifikāciju, kas ir par 125% vairāk nekā pērn, un nopietnākās starp tām paredzētas naudas un konfidenciālas informācijas zagšanai. Turklāt galvenais ļaunprāšu mērķis joprojām ir Android platforma pret to vēršas 98,05% visu mobilo apdraudējumu.
Par bīstamāko kaitīgo programmu Kaspersky Lab speciālisti atzinuši mobilo “kaitēkli” Obad, kas tiek izplatīts dažādos veidos, tostarp ar iepriekš izveidotu mobilo robottīklu palīdzību. Daudzpusīgās pielietošanas dēļ Obad var salīdzināt ar Šveices armijas nazi: tajā ietilpst trīs ievainojamību izmantojumi, lūka, mehānismi darbam ar robottīklu un vēl virkne citu iespēju. cover design
Lūk ko par “mobilajām problēmām” domā Kaspersky Lab galvenais antivīrusu eksperts Aleksandrs Gostevs: “Mobilo kaitīgo programmu sarežģītības pieauguma tendence, kuru vērojām 2013. gadā, noteikti turpināsies arī 2014. gadā. Ļaunprāši izmantos mobilos Trojas zirgus, lai tiktu pie lietotāju finansēm. Turpinās attīstīties mobilā pikšķerēšana, banku Trojas zirgi un citi līdzekļi, ar kuru palīdzību ir iespējams piekļūt mobilo ierīču īpašnieku bankas kontiem. Savukārt kaitēkļu izplatīšanai mobilajās ierīcēs joprojām plaši izmantos Android platformas ievainojamības. Mēs arī prognozējam, ka sāksies mobilo robottīklu pārdošana, lai ar to palīdzību vēlāk izplatītu citu izstrādātāju kaitīgās programmas.”
Kā redzams ar Android operētājsistēmu aprīkoto viedtālruņu un planšetdatoru īpašniekiem pienācis laiks palūkoties pēc nopietnas aizsardzības. Vairāk par to var izlasīt rakstā “ Vai brillēm vajadzīgs antivīruss? “.
Atgriežoties pie Latvijas, jāatzīmē, ka šis ir pirmais gads, kad kibernoziedznieki mērķtiecīgi ķērušies pie lokalizētiem masveida uzbrukumiem. Visa gada garumā viens pēc otra sekoja vairāki cover design uzbrukumi, kuros potenciālie upuri tika uzrunāti latviešu valodā, inficētas cover design vēstules sūtītas it kā no labi zināmu iestāžu un uzņēmumu adresēm un pat ka