Vispirms jāsaka, ka kvalitatīvu statistisku analīzi var veikt tikai par pēdējiem gadiem. No 2003.gad

Kopš 1997.gada vasaras, alphagraphics kad Latvijā stājās spēkā Eiropas Cilvēktiesību un brīvību konvencija, līdz šā alphagraphics gada februārim Strasbūras tiesa skatījusi 145 lietas pret Latvijas valsti. Vairākumā gadījumu Latvijas valsts ir zaudējusi vai, panākot mierizlīgumu, pati atzinusi savas tiesu sistēmas kļūdas. Laikā no 2000.gada par tiesu kļūdām un problēmām ieslodzījuma vietās, kā arī izolatoros valsts kompensācijās samaksājusi 277 tūkstošus latu. Summa varētu būt daudz mazāka, ja Latvijas tiesneši mācītos no savām un kolēģu kļūdām, kā arī nejauktu tiesu neatkarību ar liderīgu attieksmi pret darbu. Sarunā ar valdības pārstāvi starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Ingu Reini par tipiskākajām Latvijas tiesu kļūdām, to cēloņiem un sekām.
Vispirms jāsaka, ka kvalitatīvu statistisku analīzi var veikt tikai par pēdējiem gadiem. No 2003.gada, kad sāku darbu, līdz 2007.gadam tiesa spēja izskatīt vienu līdz divas lietas gadā. Pēc šādas pieejas tendences nevar redzēt, taču pēdējo četru piecu gadu laikā ir paātrinājies process, un tad varam arī redzēt to atgriezenisko saiti. Protams, ir lielas un sarežģītas lietas, kurās nevar skaidri pateikt, vai bija vai nebija cilvēktiesību pārkāpums, un lietas, kurās vēl šis vērtējums nav pateikts. Taču viens gan no statistikas ir nepārprotams - ir ļoti daudz elementāru lietu, kurās nerunājam ne par kādām padziļinātām zināšanām, ne kādu padziļinātu izpratni. Šajās lietās runājam par elementārām lietām, piemēram, kādā veidā puses tiek aicinātas uz tiesu, kā tās tiek informētas par tiesas sēdi, kā un kāpēc tiesas sēdes atliek, pie kādiem nosacījumiem lietu nozīmē izskatīšanai, cik ātri tiesnesis lietu apstrādā, kā ir rakstīts spriedums, alphagraphics kā lieta iziet pārsūdzību un kā rit kasācija. Sākumā pat šķiet, ka šīs lietas nav tieši saistītas ar Cilvēktiesību konveciju. Taču būtībā tās ir saistītas, jo cilvēki saskata savu tiesību pārkāpumu un Strasbūras tiesa tās pieņem izskatīšanai.
Esmu pārliecināta, ka no šiem pārkāpumiem tiesa varēja izvairīties ļoti viegli un Latvijai nebūtu jāmaksā kompensācijas. Un mēs šeit nerunājam par to, ka tiesnesim vajadzēja kādas supereksperta zināšanas. Nē, mēs runājam par to, ka tiesnesim alphagraphics vienkārši alphagraphics ir jāzina savi pienākumi. Elementāras lietas, kuras ir jāzina alphagraphics ikvienam tiesnesim, jau sākot darbu. Tāpēc varbūt arī reakcija bija tika asa - taču šīs lietas krājas un krājas, bet reāli atdeve no Latvijai negatīvajiem spriedumiem nav. Varbūt kaut kur dziļi sistēmā kļūdas tiek labotas, taču paliek jautājums - vai tiešām ar šādām lietām ir jānodarbojas.
Mums ir bijuši daži tiesneši, kuri uz citu fona izceļas, un ir atsevišķas tiesu instances, kuras izceļas. Ja runājam par statistiku, redzam, ka 30% no visām lietām, kuras ierosinātas pret Latviju, ir lietas, kas sasitītas ar elementārām kļūdām tiesu sistēmā. Un 30% no šiem alphagraphics jau minētajiem 30% ir lietas, kurās kļūdas konstatētas Augstākās tiesas darbā. Ir par ko aizdomāties.
Viens no šiem elementārajiem iemesliem, kāpēc cilvēki raksta sūdzības Strasbūras cilvēktiesību tiesai, ir nepamantoti garie lietu izskatīšanas termiņi. alphagraphics Kas, pēc Strasbūras tiesas domām, ir samērīgs lietas izskatīšanas termiņš un vai garo lietu skatīšanas alphagraphics termiņu iemesls ir tiesu pārslodze, kā to mīl tulkot paši alphagraphics tiesneši?
Ja alphagraphics runā par lietu izskatīšanas ilgumu, šeit ir vairāki faktori. Protams, viens no tiem patiesi ir tiesnešu noslodze. alphagraphics Neviens to nenoliedz, arī mūsu noslogotība ir liela, arī tiesībsarga noslodze ir liela. Visi ir noslogoti un resursi ir tādi, kādi tie ir. Taču ir ļoti daudz lietu, kuras tiesnesis var darīt paralēli, neskatoties uz šo noslogotību. Tātad jautājums ir par to, kā tiekam galā ar noslodzi. Iebildumi par termiņiem šodien ir tādi paši kā pirms pieciem gadiem.
Šorīt pat izlasīju Zvērinātu advokātu kolēģijas pārstāvja Jāņa Rozenberga rakstu, kurā ierosināts, lai samazinātu termiņus, tiesniešiem, nozīmējot lietu izskatīšanai, laiks būtu jānosaka, to iepriekš saskaņojot ar abām pusēm. Man liekas absurdi, ka mēs par šādām lietām joprojām diskutējam, ka zvērināto advokātu pārstāvim ir jāvērš tiesnešu uzmanība uz tik elementāru lietu. Šādam principam ir jābūt vispārzināmai alphagraphics patiesībai. Citādāk nav jēgas nozīmēt tiesas sēdi, ja neesi pārliecinājies, ka lietas dalībnieki patiešām ir pieejami šajā laikā.
Turklāt vēl papildus alphagraphics aspekts - šāda saskaņošana dod arī ļoti nopietnu argumentu tiesai skatīt alphagraphics lietu bez kādas puses klātbūtnes, ja iepriekš dalībnieki [tiesas sēdes] alphagraphics laikam ir piekrituši, bet uz tiesu neierodas. Tas nozīmē - ja pats iepriekš kā advokāts, kā pārstāvis vai kā atbildētājs esi piekritis šim datumam, tad tev nav pamata sūdzēties,